Dienas zīme
Divas baznīcas, viens zvans
Divas baznīcas neredz viena otru, un tomēr zvans ir viens. Vēstule atvilktnē un sapnis zem spilvena lieto vārdu, ko neviens nav licis mutē.
Dienas zīme
Šodienas zīme
Dienas zīme
Priekškars, kas pats pārplīsa
Uz elpu audums kļūst plāns, un cauri krīt seja, kas nepaspēj izlikties par kaimiņu. Šuve aizveras, acs to patur.
Dienas zīme
Plaisa, kas zināja rītdienu
Plāns lūst ne tur, kur roka kļūdījās, bet gar rītdienu, kas jau sēdēja kokā. Uzzīmētais ceļš ir krāsa uz vecākas plaisas.
Dienas zīme
Zīme, kas netirgojas
Pulkstenis apstājas uz vārda, ko neviens neaicināja istabā. Ar šo zīmi netirgojas: putns jau sēž uz žoga, un žogs to zina.
Dienas zīme
Zibens bez mākoņa
Skaidrība nāk par asu, lai to nestu kabatā. Pēc tam atgriežas parasta gaisma, un uz galda guļ lieta, kuras pirms zibens tur nebija.
Dienas zīme
Vētra, kas skaita istabas
Ārā klusu, mājā vējš skaita istabas. Miegs lūst, trauki stāv, gaiss pilns viesu bez mēteļa.
Dienas zīme
Eņģes diena
Šodien eņģe izvēlas, uz kuru pusi durvis liesies atlikušo gadu. Kas liecas tagad, to veidolu koks atceras arī salā.
Dienas zīme
Kokam pusdienā pazuda apakša
Kokam pusdienā pazūd apakša, un sēta stāv par tīru. Klusums nav tukšs: tā ir vēsts, ka zīmes šodien neiet darbā.
Dienas zīme
Stunda, kad nav skaidrs, kas rej
Starp divām gaismām lietu redz tikai tas, kurš nestāv ne dienā, ne naktī. Parādība neildz tik, lai to pie vakariņām izstāstītu bez viltojuma.
Dienas zīme
Slieksnis ar savu velkmi
Slieksnis elpo pats, ne no ielas. Viesis, lēmums vai velkme ar nodomu jau stāv uz koka, zvaniņš vēl nav sis.
Dienas zīme
Vārds ūdens glāzes dibenā
Vārds nāk ar ūdeni: lietu uz palodzes, upes līkumu, glāzi, kas stāvējusi pa nakti. Mute to nesauca, dibens jau tur.
Dienas zīme
Gulta klāta tam, kura nav sarakstā
Māja klāj gultu viesim, kura nav grāmatā. Krēsls paliek svešs, klaips pārgriezts uz pusēm, durvis gaida soli, ko saraksts neatzīst.